fbpx

Monogāmija un nemonogāmija: īss pārskats

Vēstures gaitā cilvēki seksuālās attiecības ir veidojuši dažādi. Lai gan var šķist, ka tā ir 21. gadsimta ideja, nemonogāmas attiecības nav mūsu paaudzes izgudrojums [1]. Kaut arī tās parasti pārsprieda pieklusinātā balsī, kad bērni jau bija aizgājuši gulēt, mūsu vecvecāki nereti zināja kādu, kurš dzīvo atvērtās attiecībās, kuram ir vairāki mīļākie vai mīļākās vai kurš pat ir piedalījies orģijās. Pēdējā desmitgadē nemonogāmija šķietami kļūst arvien populārāka, bet iespējams arī, ka šī tēma vienkārši ir daļēji zaudējusi savu tabu statusu. Tomēr šos jēdzienus joprojām pavada liela neskaidrība, tāpēc šajā rakstā es pastāstīšu par izplatītākajām seksuālo attiecību struktūrām.

Mans vienīgais: monogāmas attiecības

Monogāmas attiecības ir tādas, kurās ārpus pamatattiecībām nedrīkst būt nekādu seksuālu vai romantisku sakaru [2]. Lai gan divās pēdējās desmitgadēs precas proporcionāli aizvien mazāk cilvēku, aptuveni 85 procenti amerikāņu un eiropiešu joprojām plāno apprecēties [3] vai dzīvot “laulībai līdzīgās” attiecībās [4].

Monogāmija sākotnēji var šķist vienkāršs un nepārprotams jēdziens, taču patiesībā tā ir dažādu nianšu pārpilna – tāpat kā jebkuras attiecības. Dažas no niansēm saprast palīdzēs divas hipotētiskas situācijas par vīriešiem, vārdā Marks un Pīters. Marks ir bijis vairākkārt precējies, taču laulībās viņš vienmēr palika uzticīgs savai sievai. Starplaikos viņš uzskatīja, ka var satikties ar tik daudz partneriem, cik vien vēlas, taču savām draudzenēm viņš nekad nedeva maldinošus solījumus.

Pīters savu sievu satika skolas laikā, un viņiem bija ilga un visumā laimīga laulības dzīve līdz pat viņas nāvei. Tagad Pīters ir viens un, kaut arī sieva ir mirusi, plāno saglabāt kāzu dienā doto uzticības solījumu. Citiem vārdiem sakot, monogāmija ir iespējama gan visa mūža garumā [5], gan arī atsevišķos dzīves posmos [5, 6]. Bet vai tas ir tik vienkārši, kā izskatās? Galu galā monogāmija ir sociāls konstrukts, un visu nosaka tas, kāda attieksme pret to ir pašās attiecībās. Vai Pītera sieva būtu uzskatījusi vīru par uzticīgu, ja atrastu pornogrāfijas krājumus viņa datorā? Vai kāda no Marka vēlākajām sievām saniknotos, ja viņš kaisles brīdī izkliegtu iepriekšējās sievas vārdu? Pat skaidrākais attiecību veids nav tikai melns vai balts, un par monogāmijas pelēkajiem toņiem varat lasīt manā rakstā “E-krāpšana” (saite uz to).

Nemonogāmija

Nemonogāmija var būt gan abpusēji pieņemta, gan ne – galvenā atšķirība ir saistīta ar to, vai partneri zina un pieņem dzīvesbiedra ārpusdiādiskās attiecības.

Slepenais sekss: neuzticība

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka sekss ar kādu citu bez partnera nepārprotamas piekrišanas ir monogāmijas vienošanās pārkāpums. Kad šī vienošanās ir lauzta, dzīvesbiedrs visbiežāk jūtas nodots [7, 8, 9]. Galvenais jautājums ir: kāda tieši uzvedība nozīmē neuzticību? Daži partneri savās monogāmajās attiecībās atvēl vietu nevainīgam flirtam vai interneta izklaidēm, piemēram, pornogrāfijai vai seksa čatiem, kamēr citi ievēro stingrāk noteiktas robežas. Par to vairāk varat lasīt manā rakstā “Pārrunājot monogāmijas nosacījumus” (saite uz to).

Vēl viena nianse saistībā ar neuzticību – tā var būt kā seksuāla, tā emocionāla, vai arī abējāda [9, 10, 11]. Krāpšanas definīcija parasti centrējas uz dzimumattiecībām – vienā pētījumā, kurā respondentiem tika lūgts definēt neuzticību, lielākā daļa uzsvēra tieši seksuālo aktivitāti [10]. Tomēr neseksuāla, bet romantiska saikne ar mīļāko var būt ne mazāk iznīcinoša kā seksuāla neuzticība savam partnerim un attiecībām.

Pretstatā atvērtām attiecībām, kurās partneri ir vienojušies par nemonogāmiju, laulībās tieši neuzticība ir visbiežākais šķiršanās iemesls [12]. Taču seksuālo krāpšanos par tik ļoti kaitīgu laulībām padara nevis nemonogāmija pati par sevi, bet gan uzticības pievilšana [13], jo attiecību teorētiķi tieši savstarpējo uzticību uzskata par vienu no svarīgākajiem attiecību kvalitātes komponentiem [14].

Man nav iebildumu: konsensuāla nemonogāmija

Lai arī krāpšana bez dzīvesbiedra ziņas sabiedrībā ir krietni izplatītāka (ir aplēses, ka savu partneri ir krāpuši 20–70 procenti cilvēku. Mans raksts par neuzticības statistiku izlasāms šeit), daži pāri izvēlas atklāti pārrunāt savas ārpuslaulības seksuālās vēlmes un vajadzības. Lai arī tiek lēsts, ka tikai aptuveni 4–5 procenti cilvēku izvēlas “runāt par to” [15], viņu attiecību nianses var ievērojami atšķirties.

Svingeri

Svings varētu būt viens no medijos visvairāk attēlotajiem atvērto attiecību veidiem. Svingeri ir pāri, kas iesaistās seksuālās attiecībās visbiežāk ballītēs, seksa klubos vai citos sabiedriskos pasākumos [16]. Svingeru attiecībās svarīgs elements ir tas, ka pāris svingu uzskata par kopīgu vaļasprieku un dara to kopā [15]. Svinga ballītes vai sanākšanas dalībnieki pieņem, ka viņi nav monogāmi [15] un var iesaistīties dažādās nemonogāmās attiecībās. Tas iekļauj mainīšanos ar citu pāru dzīvesbiedriem vai trešo personu pieaicināšanu, lai iesaistītos pāru seksā [15, 17]. Svingeri jebkurā gadījumā spēj nošķirt seksu un mīlestību, jo ārpus pāra attiecībām viņi pieļauj tikai pirmo, bet ne otro [18].

Atvērtas attiecības

Atvērtas attiecības ir tādas, kurās partneri viens otram ļauj iesaistīties neatkarīgās seksuālās attiecībās: “Mēs esam kopā, bet man ir savi mīļākie, un tev ir savējie.” Šādi sakari ārpus pamatattiecībām parasti nav ne romantiski, ne mīlestības piepildīti, taču tie atšķiras no svinga. Pretstatā svingeriem, kuriem bieži ir sekss ar citiem partneriem viņu pašu partnera klātbūtnē, atvērtās attiecībās cilvēki meklē seksuālu pieredzi neatkarīgi no sava galvenā partnera [15].

Poliamorija

Atšķirībā no svingeriem, poliamori cilvēki savas paralēlās attiecības biežāk raksturo kā tādas, kuras ir ne tikai seksuālas, bet arī romantiskas vai emocionālas [20].

Lai gan poliamori cilvēki parasti ir pret seksuālu un emocionālu ekskluzivitāti, šajās attiecībās bieži ir skaidra vienošanās par to, kāda veida ekstradiādiskas attiecības ir pieļaujamas katram no partneriem. Piemēram, dzīvesbiedri var vienoties, ka viņi drīkst mīlēt gan savu partneri, gan mīļāko, taču nakts vienmēr ir jāpavada ar dzīvesbiedru. Citiem poliamorija nozīmē to, ka neaizsargāts sekss ir atļauts tikai ar vienu cilvēku, ne visiem [21]. Daži poliamori cilvēki noraida jebkādus attiecību noteikumus un uzsver individuālas brīvības, savstarpējas komunikācijas un pastāvīgas attiecību pārrunāšanas nozīmi [18].

Pastāv dažādu veidu poliamorās attiecības. Viens no partneriem var izvēlēties būt kopā ar vairākiem cilvēkiem, vai arī abiem pāra dalībniekiem var būt romantiska saikne ar kādu trešo – to sauc par triādi. Dažiem pāriem var izveidoties attiecības ar citu pāri – to sauc par kvadu, vai arī viņi var iesaistīties tīklā ar vairākiem cilvēkiem, kuriem ir dažādu veidu savstarpējās attiecības [19].

Romantiskās attiecības var būt vilinoši iedalīt striktos monogāmijas un nemonogāmijas rāmjos, taču patiesā aina ir komplicēta, un tai bieži ir neskaidras vai mainīgas robežas. Nošķīruma līnijas starp dažādām attiecību struktūrām ir izplūdušas [22], un tāpēc tās labāk skatīt kā vispārējas tendences ar dažādiem izņēmumiem.

Mūsu pieeju attiecībām ir ietekmējusi personiskā pieredze un sociālie konstrukti. Es varu iztēloties, ka šo rakstu varētu būt grūti lasīt, nevērtējot, kas, pēc lasītāja domām, ir pareizi vai nepareizi. Pētot šo bezgala interesanto lauku, mani nebeidz pārsteigt, cik dažādas izvēles cilvēki izdara, tiecoties līdzsvarot savas personiskās un attiecību vajadzības. Es esmu sastapusi daudzus laimīgus un nelaimīgus pārus ikvienā no aprakstītajiem attiecību modeļiem. Lai arī laimes tēma ir pelnījusi atsevišķu rakstu, pāri, kas pastāvīgi strādā pie savām attiecībām, tajās jūtas labāk nekā tie, kuri monogāmijas tēmai iet ar līkumu.

Atsauces:

  1. Wood, J., Desmarais, S., Burleigh, T., & Milhausen, R. (2018). Reasons for sex and relational outcomes in consensually nonmonogamous and monogamous relationships: A self-determination theory approach. Journal of Social and Personal Relationships, Vol. 35(4) 632–654.
  2. Richards, C., Barker, M.-J. (2013). Sexuality and gender for mental health professionals: a practical guide (loc. 4270-4285). SAGE Publications.
  3. Cherlin, A.J. (2009). The Marriage-Go-Round: the state of marriage and the family in America today. New York: Alfred A. Knopf.
  4. Eurostat (2015). Iegūts 2019 2. janvārī no https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Marriage_and_birth_statistics_-_new_ways_of_living_together_in_the_EU.
  5. Conley, T. D., Moors, A. C., Matsick, J. L., & Ziegler, A. (2012). The fewer the merrier? Assessing stigma surrounding consensually non-monogamous romantic relationships. Analyses of Social Issues and Public Policy, 00, 1–29.
  6. Fisher, H.E. (2011) Serial monogamy and clandestine adultery: Evolution and consequences of the dual human reproductive strategy. IN. S.C. Roberts (Ed.) Applied Evolutionary Psychology. New York, NY: Oxford University press.
  7. Barta, W., & Kiene, S. (2005). Motivations for infidelity in heterosexual dating couples: The roles of gender, personality differences, and sociosexual orientation. Journal of Social and Personal Relationships, 22, 339–360.
  8. Buunk, B., & Dijkstra, P. (2004). Gender differences in rival characteristics that evoke jealousy in response to emotional versus sexual infidelity. Personal Relationships, 11, 395–408.
  9. Rodrigues, D. & Lopes, D. (2017). Sociosexuality, Commitment, and Sexual Desire for an Attractive Person. Archives of Sexual Behavior, 46:775–788.
  10. Guitar, A.E., Geher, G., Kruger, D.J., Garcia, J.R., Fisher, M.L., Fitzgerald, C.J. (2017). Defining and Distinguishing Sexual and Emotional Infidelity. Current Psychology, 36:434–446.
  11. Buss, D. M., Larsen, R.J., Westen, D., and Semmelroth, J. (1992). Sex Differences in Jealousy: Evolution, Physiology, and Psychology. Psychological Science 3(4):251–55.
  12. Amato, P. R., & Previti, D. (2003). People’s reasons for divorcing: Gender, social class, the life course, and adjustment. Journal of Family Issues, 24, 602–626.
  13. Rubel, A. N., Bogaert, A.F. (2015). Consensual Nonmonogamy: Psychological Well-Being and Relationship Quality Correlates, Journal of Sex Research, 52(9), 961–98.
  14. Fletcher, G. J. O., Simpson, J. A., & Thomas, G. (2000). The measurement of perceived relationship quality components: A confirmatory factor analytic approach. Personality and Social Psychology Bulletin, 26, 340–354.
  15. Matsick, J.L., Conley, T.D., Ziegler, A., Moors, A.C., & Rubin, J.D. (2014). Love and sex: polyamorous relationships are perceived more favourably than swinging and open relationships. Psychology & Sexuality, Vol. 5, No. 4, 339–348.
  16. Grunt-Mejer, K. & Cambell, C. (2016). Around Consensual Nonmonogamies: Assessing Attitudes Toward Nonexclusive Relationships, Journal of Sex Research, 53(1), 45–53.
  17. Buunk, B. P., & van Driel, B. (1989). Variant lifestyles and relationships. Thousand Oaks, CA: Sage.
  18. Barker, M. (2011). Monogamies and non-monogamies: a response to “The challenge of monogamy: bringing it out of the closet and into the treatment room” by Marianne Brandon. Sexual and Relationship Therapy, 26:3, 281–287.
  19. Sheff E. (2013). The polyamorists next door: Inside multiple partner relationships and families. Lanham: Rowman and Littlefield.
  20. Sheff, E., & Hammers, C. (2011). The privilege of perversities: Race, class, and education among polyamorists and kinksters. Psychology & Sexuality, 2(3), 198–223.
  21. Wosick-Correa, K. (2010). Agreements, rules and agentic fidelity in polyamorous relationships. Psychology & Sexuality, 1, 44–61.
  22. Richards, C., Barker, M.-J. (2013). Sexuality and gender for mental health professionals: a practical guide (loc. 4270–4285). SAGE Publications.