fbpx

E-krāpšana

Kas mūs interesē vairāk par seksu? Aizliegtais sekss. To atspoguļo vesela virkne krāpšanai veltītu filmu un seriālu: The Affair (“Afēra”), Fracture (“Lūzums”), The Other Woman (“Cita sieviete”), Cheaters (“Krāpnieki”). Skaidrs, ka sekss ārpus monogāmām attiecībām ir būtisks solis, kas iedragā attiecību emocionālo un pat fizisko drošību. Tam ir arī ilgtermiņa sekas – mēs bieži sakām: “Kas vienreiz krāpis, krāps atkal.” Lai gan krāpšana nenoliedzami rada patiesas sāpes, daudziem pāriem nav gluži skaidrs, kas īsti skaitās solis pa kreisi. Mēs visi it kā zinām, kāda fiziska rīcība ir uzskatāma par krāpšanu, taču tiešsaistes saziņas uzplaukums ir padarījis neuzticības jēdzienu izplūdušāku nekā jebkad. Bet kā tieši interneta pasaule ir izmainījusi to, kā mēs definējam krāpšanos?

Nav daudz jomu, kuras internets būtu atstājis neskartas. Attiecības nav izņēmums. Šajā rakstā es pievērsīšos tiem daudzajiem jaunajiem neuzticības veidiem, kurus mums dienu no dienas sagādā digitālā pasaule. Ceru, ka rosināšu jūs pārrunāt šo jautājumu ar savu dzīvesbiedru, lai vienotos par jūsu uzvedības noteikumiem un izveidotu dziļākas, savstarpējas uzticēšanās pilnas attiecības.

Kāds 2003. gadā veikts pētījums pievērsās tam, kā cilvēki attiecībās uztver dažādu uzvedību digitālajā un reālajā vidē, piemēram, kiberseksu, erotisko čatu, pornogrāfiju un emocionālo un seksuālo tuvību. Sabiedrībai pārejot brīnišķīgajā jaunajā sociālo tīklu un digitālās saziņas pasaulē, mūsu skatījums uz attiecībām ir kļuvis vēl sarežģītāks. Pornogrāfija – ar to pamatā domājot attēlus un videomateriālus – saprotamā kārtā tiek uzskatīta par ko atšķirīgu no patiesas seksuālas vai emocionālas krāpšanas. Tāpēc daudzi cilvēki to uztver kā mazāk kaitīgu salīdzinājumā ar fizisku neuzticību [1]. Savukārt interneta attiecību vai kādas citas emocionālas saiknes izveidošanu un uzturēšanu internetā daudzi uzskata par soli pa kreisi nopietnās attiecībās. Daudzi cilvēki arī domā, ka krāpšana internetā ir tikpat kaitīga kā līdzīga uzvedība reālajā pasaulē [1]. Krāpšanas vide minimāli maina to, kā cilvēki uztver neuzticību attiecībās – nesenā pētījumā atklājās, ka 83% respondentu par krāpšanos uzskata arī seksuālu čatu ārpus attiecībām [5]. Ar piedāvāto viegli sasniedzamo, šķietamo bezrobežu pasauli internets, liekas, ir atvieglojis arī krāpšanu. Intīmu satikšanos ar citu cilvēku “realitātē” par nodevību uzskatīja 90% aptaujāto – un 84% tāpat uztvēra intīmu saziņu internetā [2]. Pat tad, ja saruna notiek tikai telefonā vai datora ekrānā, šīs ziņas sūta pavisam īsts cilvēks.

Pētījumi arī rāda, ka krāpšana ne vienmēr ir saistīta ar citiem cilvēkiem vai reālu rīcību. Bieži svarīgākas ir jūtas, ko var ierosināt seksuālā vai emocionālā saikne. Seksuālas fantāzijas par kādu cilvēku ārpus attiecībām daudzi uzskata par krāpšanos un atzīst, ka tās ir izraisījušas greizsirdību [3; 4]. Parasociāla uzvedība (iztēlotas attiecības ar slavenībām vai izdomātiem tēliem) par neuzticību tiek uzskatīta retāk, taču pētījuma dalībnieki šādas ekstradiādiskas (t. i., ārpus pāra esošas) parasociālas attiecības tik un tā uztvēra kā sava veida nodevību un kā potenciāli kaitīgas patiesām romantiskām attiecībām [2]. Iespējams, jo vairāk fantazēšana tiek uztverta kā apdraudējums attiecībām, jo tuvāk patiesai krāpšanai tā ir cilvēku apziņā [4]. Jo lielāka ir iespējamība kaut kam piepildīties dzīvē, jo vairāk posta tas rada.

Krāpšanas definīcija vīriešiem un sievietēm atšķiras, tāpat atšķiras tas, cik problemātiska viņiem šķiet šāda uzvedība [2]. Kopumā sievietes par krāpšanos uzskata plašāku darbību klāstu [1; 6], lai gan seksuālo neuzticību vīrieši un sievietes vērtē kā vienlīdz kaitīgu [4].

Tas, ka krāpšana var notikt arī internetā, liecina, ka neuzticība ir ne tikai fiziska, bet arī emocionāla. Sociālie tīkli un tiešsaistes platformas paplašina mūsu saziņas iespējas. Taču šī jaunā vide liek arī saskarties ar jauniem pārbaudījumiem, un mēs vēl tikai mācāmies tikt ar tiem galā. Vairāk par to, kā noteikt jūsu pāra uzticības robežas, varat uzzināt manā rakstā “Monogāmiskā vienošanās”.

Atsauces:

  1. Whitty, M.T. (2003). Pushing the Wrong Buttons: Men’s and Women’s Attitudes toward Online and Offline Infidelity. Cyberpsychology & Behavior 6(6):569–79.
  2. Schnarre, P. & Adam, A. (2017). Parasocial Romances as Infidelity: Comparing Perceptions of Real-Life, Online, and Parasocial Extradyadic Relationships. Journal of the Indiana Academy of the Social Sciences, Vol. 20.
  3. Feldman, Shirley S., & Elizabeth Cauffman. 1999. Your Cheatin’ Heart: Attitudes, Behaviors, and Correlates of Sexual Betrayal in Late Adolescents. Journal of Research on Adolescence 9(3):227–52.
  4. Yarab, P. E., Allgeier, E.R. & Sensibaugh, C.C. (1999). Looking Deeper: Extradyadic Behaviors, Jealousy, and Perceived Unfaithfulness in Hypothetical Dating Relationships. Personal Relationships 6:305–16. Citēts pēc: Schnarre, P. & Adam, A. (2017). Parasocial Romances as Infidelity: Comparing Perceptions of Real-Life, Online, and Parasocial Extradyadic Relationships. Journal of the Indiana Academy of the Social Sciences, Vol. 20.
  5. Falconer, T. and Humphreys, T. (2018). Infidelity through sexting. Poster at Canadian Sex Research Forum.
  6. Hackathorn, J. (2009). Beyond Touching: The Evolutionary Theory and Computer-Mediated Infidelity. The New School Psychology Bulletin 6(1):29–34.